Programma “Skolas soma”: iespēja jauniešiem iedot pieredzi

Mēs nereti lietas vērtējam, pirms tās ir iedzīvojušās un mēs sapratuši, par ko tas ir. Pašlaik ir pagājis vesels mācību gads, kura laikā Latvijas skolās ir bijis pieejams finansiāls atbalsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Lai gan pagājis pavisma maz laika, atļaušos šo iniciatīvu nedaudz apskatīt.

Šīs programmas ietvaros visas Latvijas skolas proporcionāli skolēnu skaitam ir saņēmušas papildus finansējumu tam, lai nodoršinātu bērniem un jauniešiem iespēju iepazīt dažādas Latvijas kultūras izpausmes: muzejus, radošās darbnīcas, teātrus, mūziku, u.c.

Par programmu no skolu vadībām esmu dzirdējis dažādas atsauksmes. Viena grupa skolu varētu būt tādas, kas atzīst, ka programmas finansējuma plānošana prasa papildus resursus, kā arī šo aktivitāšu plānošana atņem laiku no mācību darba. Kopumā rodas iespaids, ka vērtējums ir vairāk negatīvs, jo līdztekus citām lietām tas prasa ieguldīties plānošanā un realizēšanā. Tad otra grupa skolu šo programmu novērtē kā būtisku “palīgu” mācību darba organizēšanā, jo, ja literatūrā lasīto grāmatu var vēl redzēt izspēlētu uz teātra skatuves, tad tas pavisam noteikti ir ieguvums skolēniem. Un tehniskā procesa īstenošanas puse paliek otrajā plānā.

Manā skatījumā šī programma ir būtisks palīgs, lai skolas varētu bērniem un jauniešiem iedot pieredzes, ko ikdienā nevar/ negrib iedot viņi paši, skola vai vecāki. Mūsu gadījumā mēs atrodamies lauku reģionā, kur daļai bērnu vecāki nevar sniegt to, kas viņiem papildus skolai būtu nepieciešams. Tāpēc skolas uzdevums ir kaut minimāli parūpēties par to, lai katrs no bērniem un jauniešiem iegūst papildus pieredzes ārpus akadēmiskā darba. Raunas skolas skolēniem šogad programmas ietvaros ir bijusi iespēja pabūt muzejos, teātros, radošajās darbnīcās un koncertos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir karjeras un neformālā izglītība, tad šīs programmas ietvaros ir iespējams bērniem un jauniešiem nodrošināt dažādas kultūras pieredzes un pašvaldības resurss paliek vairāk neformālajai izglītībai un karjeras aktivitātēm. Jebkurā gadījumā programma iespējo jaunu pieredžu iegūšanu un nostiprināšanu.

Būtisks programmas ieguvums ir tas, ka tai neseko milzīgs “birokrātisma” slogs. Skolām ir vienkāršotas atskaites pēc būtības. Turklāt programmas koordinatori regulāri sūta jaunumus, kā arī sniedz preventīvus paskaidrojumus par programmā aktuālajām lietām.

 

Es redzu, ka šādi papildināts mācību saturs iegūst jēdzīgu formu. Turklāt, ja mācību saturā parādās iespēja vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, tad akadēmiskā mācību puse iegūst citu vērtību. Iedomājieties, ja jums būtu iespēja kādā saturiskajā lietā iedziļināties un tad to pieredzēt caur sajūtām, priekšmetiem, notikumu vietām un dzīviem cilvēkiem. Mācīšanās process būtu noticis un atcerēties to būtu daudz vieglāk. Turklāt, ja tā būtu pieredze, kas iepriekš nav bijusi, tad tas būtu arī piedzīvojums un labi pavadīts laiks. Un tad mēs varētu būt soli tuvāk tam, lai skola un dzīve nav divas dažādas lietas, bet tuvinātos viena otrai.

Ievietots 29 May, 2019 | Informāciju sagatavoja Edgars Plētiens